2.08.2011. | 4 komentāri
Dalies ar šo informāciju:
ASV un arī Eiropas valstu problēmas ilgā laika periodā var atstāt nozīmīgas sekas uz Latvijas ekonomiku. Un šoreiz runa nav par eksportu, importu, pieprasījumu pēc mūsu precēm šajos tirgos un situācijas finanšu tirgos. Runa ir par uzņēmējiem un idejām, kas stimulē ekonomisko izaugsmi un konkurenci. Lasīt vairāk »
16.03.2011. | 8 komentāri
Dalies ar šo informāciju:
Traģiskie notikumi Japānā ir ietekmējuši arī finanšu tirgus. Akciju cenas Japāna ir sarukušas par vairāk kā desmit procentiem, negatīvi ietekmējot arī finanšu tirgus Eiropā un ASV. Kā notikumi Japānā ietekmēs finanšu pasauli šodien un rīt? Dažas versijas. Lasīt vairāk »
31.01.2011. | Nav komentāru
Dalies ar šo informāciju:
31. janvāra Db bija lasāmi divi interesanti raksti – viens par īpašumu kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodiku (Sola taisnīgāku nodokli) un otrs par ēku siltināšanu un energoefektivitāti (Piedāvā kā rehabilitēt Rīgas dzīvojamo fondu). Izlasot šos rakstus, radās doma, ka tajās risinātās problēmas varētu ļoti sekmīgi apvienot. Ja mēs vēlamies sekmēt daudzdzīvokļu ēku siltināšanas pasākumus un ēku energoefektivitātes uzlabošanu, likumdošanā varētu paredzēt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides siltinātām ēkām, atbilstoši to energoefektivitātes klasei. Lasīt vairāk »
19.01.2011. | Nav komentāru
Dalies ar šo informāciju:
Starp dažādām Eiropas Savienības valstīm Latvija ir viena no neaizsargātākajām pret pārtikas preču cenu kāpumu. Katrā ziņā tas izriet no pagājušā gada beigās publicētā starptautiskās investīciju bankas Nomura ziņojuma*, kur Latvija starp 80 pasaules valstīm neaizsargātības ziņā ierindojas 23 vietā. Visneaizsargātāko valstu topā ir Bangladeša, Maroka un Alžīrija. No Eiropas valstīm mūs (neaizsargātības ziņā) apsteidz tikai Ukraina, Bulgārija un Rumānija. Lasīt vairāk »
17.11.2010. | 2 komentāri
Dalies ar šo informāciju:
Vai iespējams, griežot izdevumus, gala rezultātā vairāk tērēt? Īsa atbildē ir – jā, un to varētu saukt par sava veida paradoksu. Ir iespējams stimulēt ekonomiku un tērēt vairāk, agresīvāk samazinot izdevumus. Mehānisms, kā tas notiek, ir sekojošs. Lasīt vairāk »
No 2007. gada esmu Swedbank Ieguldījumu Sabiedrības valdes priekšsēdētājs. Pirms tam gandrīz 8 gadus strādāju Latvijas Bankā gan kā ekonomists, gan finanšu analītiķis un līdzekļu pārvaldnieks. Iepriekš biju finanšu analītiķis Tallinna Pank Securities Latvia. Īsumā par manu izglītību - 2006. gadā ieguvu CFA sertifikātu. Man ir maģistra grāds finansēs un ekonomikā, kas iegūts Sitijas Universitātē Londonā, kā arī maģistra un bakalaura grāds ekonomikā, kas iegūts Latvijas Universitātē.