Harijs Švarcs

ASV defolts un Latvija

ASV un arī Eiropas valstu problēmas ilgā laika periodā var atstāt nozīmīgas sekas uz Latvijas ekonomiku. Un šoreiz runa nav par eksportu, importu, pieprasījumu pēc mūsu precēm šajos tirgos un situācijas finanšu tirgos. Runa ir par uzņēmējiem un idejām, kas stimulē ekonomisko izaugsmi un konkurenci.

ASV prezidentam un kongresam, pēdējā brīdī vienojoties, ir izdevies novērst ASV defoltu. Lai arī neviens īsti neapšauba ASV spēju maksāt savas saistības, aizņemties naudu no valsts un ārvalstu iedzīvotājiem un, nepieciešamības gadījuma, celt nodokļus un tos efektīvi arī iekasēt, saistību neizpilde, kaut uz dienu vai divām, nozīmētu tehnisku defoltu ar tālejošām sekām finanšu sistēmai un ekonomikai.

Stīvēšanās ap valsts parāda apjomu ASV ir visnotaļ politisks raksturs, ko lielā mērā ietekmē nākamajā gadā gaidāmās prezidenta vēlēšanas. Bija jāmeklē risinājums, kas, no vienas puses, neiznīcina ASV prezidenta iespējas tikt pārvēlētam (attiecīgi nedrīkst pieļaut drakoniskus „griezienus” īsi pirms vēlēšanām), tajā pašā laikā stingri jāliek noprast, ka šī nav kārtējā parāda apjoma palielināšana un, ka jau tuvākajā laikā sekos konkrēti soļi, kā uzlabot ASV fiskālo pozīciju. Šāds kompromiss arī tika atrasts, līdzsvarojot demokrātu un republikāņu priekšvēlēšanu intereses.

ASV ir panākta vienošanās pakāpeniski palielināt atļauto parāda apjomu par 2.1 triljonu dolāru (no 14.3 triljoniem līdz 16.4 trilj.) un pakāpeniski, vairāku gadu laikā, samazināt valdības izdevumus par 2.4 triljoniem dolāru. Fiskālā konsolidācijas tiks veikta, gan ceļot nodokļus, gan arī samazinot valsts izdevumus tādās jomās kā aizsardzība un medicīna. ASV defolts pašlaik ir novērsts, lai gan tas nenozīmē, ka netiks samazināts ASV valsts kredītreitings.

Tagad ASV, līdzīgi kā daudzas citas Eiropas valstis un arī Latvija, saskaras ar nopietnu dilemmu. Kādā veidā izkļūt no parādu jūga situācijā, kad tiek celti nodokļi un mazināti valsts izdevumi, kas automātiski slāpē vārīgo ekonomisko izaugsmi? Samazinot valsts izdevumus, sarūk arī ekonomiskā izaugsme un valsts parāds pret IKP var nemainīties vai pat pieaugt, ja izaugsme kļūst negatīva un valsts pēc izdevumu griešanas atkrīt atpakaļ recesijā.

Viens glābiņš ir straujāka eksporta izaugsme. Taču, ja tādai mazai valstij kā Latvija tas ir iespējams, tad ASV vai Eiropai kopumā tas jau var kļūt ļoti sarežģīti, jo izaugsmes kritums tik plašā reģionā ietekmēs arī attīstības valstis un attiecīgi mazināsies to pieprasījums pēc importa.

Otrs variants ir turpināt drukāt naudu lielos apjomos, stimulējot vietējo patēriņu, taču situācijā, kad procentu likmes jau ir ļoti zemas un pastāv riski izveidot jaunus cenu burbuļus finanšu tirgos, arī monetārā politika nav visu varoša un ir gana riskanta. Paļaujoties tikai uz naudas drukāšanu, risks ir, piemēram, ieslīgt Japānas scenārijā, kur zemas procentu likmes un zema izaugsme turpinās jau gadiem.

Šeit mēs nonākam pie nākamā risinājuma – ASV, Eiropai un arī Latvijai ir jāveido jaunas izaugsmes iespējas, stimulējot uzņēmējdarbības attīstību (speciāli šoreiz nelietoju visiem apnikušo saukli par strukturālajām reformām). Ir jārada apstākļi jaunu uzņēmumu attīstībai, kas nesīs ienākumus un radīs darba vietas. Es to sauktu – cīņa par uzņēmēju un labām idejām. Ja pastiprināti veidosies jauni uzņēmumi un tiks ieviestas jaunas idejas, ekonomikas izaugsmes tempi var tikt būtiski mainīti uz augšu, tādejādi valstij „izaugot” no parādu problēmām.

Jau pašlaik ASV tiek domāts par īpašām programmām, kā sekmēt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, vienkāršot nodokļu nomaksu un uzlabotu valsts reitingu „Doing business” aptaujā. Vēl vairāk – ASV tiek domāts, kā „importēt” uzņēmējus ar uzņēmumiem un idejām no citām valstīm, piedāvājot tiem labvēlīgākus nosacījumus kā pašu mājās. Līdzīga cīņa notiek arī Eiropā un pat Baltijas valstu līmenī, un paredzams, ka valdības izdevumu samazināšana vēl vairāk saasinās šo cīņu. Likmes ir augstas, jo zaudētājs var ieslīgt stagnācijā uz gadu desmitiem. Bez uzņēmējdarbības un uzņēmumu attīstības nav iespējama ekonomiskā attīstība un attiecīgi arī kopējais labklājības pieaugums. Latvijai ir attiecīgi jārēķinās, ka tās uzņēmīgākie prāti un spēcīgākie uzņēmumi tiks aktīvi uzrunāti no ārvalstīm. Ja mēs nebūsim tikpat agresīvi, piesaistot uzņēmējus Latvijai, mēs šo ciņu pazaudēsim.

Līdz ar to Latvijas daudzo politisko diskusiju fokusam būtu jāvirzās tieši uz uzņēmēju un uzņēmējdarbību. Ja būs labi uzņēmējiem, būs labi arī pensionāriem. Otrādāk diemžēl nesanāks.

Tagi: ASV defolts, budžeta "griešana"