Futbols ar Latvijas mērķi
5.01.2010. | 16 komentāri
Dalies ar šo informāciju:
Ja mēs palasam dažādu Latvijas ekspertu, politiķu un iedzīvotāju teikto par Latvijas tuvākā laika mērķi, redzam, ka viedokļi visnotaļ dalās. Daži uzskata, ka svarīgākais ir saņemt Starptautiskā Valūtas Fonda naudu, citi grib aizsargāt maznodrošinātos vai radīt jaunas darba vietas. Daži cilvēki min eksporta veicināšanu, citi konkurētspējas uzlabošanu, produktivitātes celšanu vai strukturālo reformu pabeigšanu. Kaut kur pa vidu tam parādās arī mazo uzņēmumu atbalsts, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, nodokļu politikas pārstrāde un, galu galā, arī eiro ieviešana.
Visi šie mērķi ir ļoti skaisti un jauki, tikai ir viena problēma – tie ir nesasniedzami. Katrā ziņā, visi vienlaicīgi jau nu noteikti. Patlaban mērķi bieži vien ir pat pretrunā viens ar otru, un to pārpilnību un haosu var salīdzināt ar futbola komandu, kur spēlētāji īsti nezina, kuros vārtos jāsit bumba, kurš ir uzbrucējs, kurš aizsargs un vai vispār spēlēsim futbolu vai tomēr regbiju, vai varbūt vispār gaidam ziemu un ejam slidot?
Ko darīt?
Ir jāizvēlas viens mērķis. Ir jāizlasa noteikumi. Ir jāsadala spēlētāju lomas. Ir jāizstrādā spēles taktika. Ir jātrenējas un jāmācās no kļūdām. Ir jāseko līdzi spēļu rezultātiem un, vajadzības gadījumā, jāmaina spēlētāji vai pat treneris. Un kas vēl – jābeidz vainot tiesnesis ik reizi, kad zaudējam un pretinieks ir izrādījies spēcīgāks, apsviedīgāks vai vienkārši veiksmīgāks.
Kas varētu būt mūsu mērķis?
Pēdējās dienās atkal atsākušās sarunas par eiro ieviešanu. To atbalsta gan Latvijas Banka, gan Ministru Prezidents, gan arī Valsts Prezidents. Eiro ieviešana kā mērķis parādās arī neskaitāmās valsts programmās, kas praksē, diemžēl, tā arī nekad nav ieviestas. Eiro ieviešanai kā mērķim ir milzīgs potenciāls ap sevi pulcēt arī plašas sabiedrības intereses, jo jau ceļā uz eiro ieviešanu:
-uzlabotos Latvijas kredītreitings
-atsāktos investīciju plūsma, tiktu radīti jauni uzņēmumi un esošajiem izņēmumiem būtu vieglāk piesaistīt investīcijas
-samazinātos procentu likmes, kas mazinātu iedzīvotāju ikmēneša kredītmaksājumus
-finanšu resursi kļūtu pieejamāki un lētāki arī uzņēmējiem, kas stimulētu to izaugsmi
-samazinoties procentu likmēm, atsākoties ārvalstu kapitāla ieplūdei un uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, nekustamā īpašuma sektors atgūtos, sekmējot attīstību rūpniecībā, būvniecībā, tirdzniecībā un radot jaunas darba vietas.
Eiro ieviešanas tuvošanos savos maciņos pozitīvi jutīs gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs. Ir maz tādu mērķu, kas spētu sniegt ko taustāmu lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu jau tuvāko gadu laikā.
Eiro ieviešana, protams, nav nekāda panaceja un vienā rāvienā neatrisinās visas mūsu problēmas. Virzoties uz eiro ieviešanu, jādomā, kā dzīvosim arī pēc tam. Taču, līdzīgi kā iestāšanās Eiropas Savienībā, tā arī eiro ieviešana ir Latvijas zelta iespēja attīstībai un uzplaukumam, un tikai mūsu rokas ir noteikt, vai mēs to pilnībā izmantosim vai arī ne. Mūsu rokās ir izvēlēties no neskaitāmo mērķu klāsta vienu un to izpildīt, prasot atbildību no darbu darītājiem.
Lasi manu blogu arī http://www.db.lv/blogs/
Tagi: Latvijas merķis
Mērķu ir tik daudz, jo mēs nesaprotam ,kur virzīties. Tu saki eiro ieviešana – es, piemēram, ārvalstu aizdevuma izmantošanas ātraka apturēšana. Kādēļ tā – lai mobilizētu tautsaimniecību ātrāk kļūt finansiāli pašpietiekamai, lai samazinātu potenciālo valsts parādu, lai optimizētu resursus tautsaimniecības vajadzībām. No tā izrietēs konkurētspēja, kredītreitingi, darba vietas un eksports.
kam taisnība?
tevis minētie ieguvumi ir apšaubāmi:
kredītreitings vel negarantē zelta kalnus, investīcijas vieglāk piesaistīt ar labu fiskālo politiku (grindeks gadījums), vai cilvēka ikmēneša procenti var nokrist zem 1.75% – šāda likme ir tiem, kas aizņēmušies ar 3 mēnešu eiribor, arī trknajos gados, kad izdāļāja 5 miljardus nekustamajā īpašumā, uzņēmējiem līdzekļu pieejamība nebija izcila – kādēļ lai kļūtu tagad? pēdējais pasvītrotais liek pārāk lielas cerības uz iekšējo patēriņu – atdosim 10 miljardus un tad pasapņosim par jaunu patēriņa bumu…
Visbeidzot retorisks jautājums – vai liela daļa mūsu nelaimju nav cēlušās no pārlieku liela finanšu sektora lobija un dažādu finansistu padomiem, no kuriem lielākā daļa ir tieši novedusi mūs šajā situācija?
Ja mēs sakārtosim fiskālo politiku, tad uzlabosies mūsu kredītreitings. Kredītreitings tiešā veidā ietekmē Latvijas izlaisto obligāciju risku, pret kuru tiek daļēji cenotas arī privātpersonas. Rezultātā kredītreitinga uzlabošanās nodrošinātu labākus finansēšanās nosacījumus visiem.
No iekšējā patēriņa stimulēšanas nevajag baidīties. Tas ir veids, kā vairums pasaules valstu pārvar krīzi. Tāču svarīgi, lai šis patēriņš būtu pēc iespējas stabilāks un līdzekļi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvāk, nevis vienkārši noēsti bez jebkādas atdeves nākotnē.
Ārvalstu aizdevuma atdošana ir labs mērķis, taču tam ir viena problēma – tas neparāda, ka mēs dzīvosim labāk pēc tā atdošanas. Ir jābūt kaut kam papildus, kas stimulēs ekonomisko izaugsmi, darba algu kāpumu utt. Tāpēc eiro ieviešana man škiet labs risinājums starpmērķim, kas sevī netieši ietver gan fiskālās politikas sakārtošanu, gan reitingu uzlabošanu, gan arī parāda atdošanas spējas uzlabošanu.
Harij, tavā komentārā parādās jauni mērķi. Kā virsmērķis laikam parādās nosacīti labā dzīve, bet kā tur nokļūt – ko vispirms – ieviest eiro, dabūt naudu no aizdevējiem, kļūt finansiāli pašpietiekamiem? izskatās, ka neviens nav spējīgs sazīmēt to mērķu karti, kā aiziet uz labo dzīvi.
Finansisiti saka – uzlabojiet kredītreitingu – kā tas mainīs esošo 10 miljardu kredītu atgriešanu? Vienīgais, ko redzu, tas ļaus atkal un atkal pārkreditēt esošos līgumus – tas atvieglos spēli ar finanšu instrumentiem tirgū, kur darbojas finansisti.
Par iekšējo patēriņu – vai nav sajūta, ka beidzot esam sasnieguši (nolaidušies uz) optimālo līmeni? Cilvēki pirka pa labi un kreisi visādas nevajadzīgas lietas. pat pēc dramatiska mazumtirdzniecības krituma, nekas neliecina, ka kāds pliks apkārt staigātu vai nebūtu ēdis (katrā ziņā patēriņa kritums ir straujāks par bezpajumtnieku pieaugumu. Manuprāt, tālāks iekšzemes pieprasījuma pieaugums ir iespējams tikai pēc būtiska valdības izdevumu palielinājuma, vai būtiska ekonomikas pieauguma, kas nodrošina bezdarbu 5% robežās.
pAr ārvalstu aizdevuma atdošanu es vēl nesapņoju – no sākuma jābeidz aizņemties, bet tad pāris gadus nāksies pārkreditēties. Aizņemšanās pārtraukšana pati par sevi neko nedos, protams, bet tas jau būs pirmais solis uz konkrētu augšupeju. Ir jānonāk situācijā, kad varam mēreni augt ar saviem un ES fondu līdzekļiem, neizmantojot papildus kredītus, jo esošais kredītu slogs mūs bremzēs vēl vismaz 20 gadus – notrallinātie līdzekļi.
Par eiro ieviešanu – monetārajā situācijā saskatu 2 problēmas – augstais Ls piesaistes kurss EUR, kas nu ir daļēji atrisināts ar iekšējo devalvāciju, un tas, ka valdība (pēc Latvijas Bankas spiediena) neļauj nodokļus maksāt EUR.
Ja man būtu jāzīmē “mērķu karte”, es liktu tikai vienu tuvākā laika mērķi – eiro
Ja būs eiro, būs daudz vieglāt pārfinansēt SVF un EK kredītus, varēs pat no šīm iestādēm attiekties, emitējot obligācijas starptautiskajos tirgos par ļoti pieņemamām likmēm. Latvijas 5 gadu CDS ir pašlaik 5.28% punkti, Igaunijai – 1.63%. Starpība uz miljardu latu procentos ir tuvu 36 miljoniem. UZ 7 miljardiem attiecīgi pāri 250 miljoniem! Lūk reāla vieta, kur nākotnē varēs ietaupīt!
Nodokļu maksāšanas atļaušana eiro ir tuva de facto eiro ieviešanai – pilnīgi izslēgts variants ES kontekstā. Labāk sevi nemānīt un iet eirozonā pa parādes durvīm, nevīs līst cauri sētai pāri vecajam šķūnītim pa otrā stāva logu, riskējot dabūt pa galvu.
bet problēmu jau tu neatrisini – tu pārliec naudu no vienas kabatas otrā – kabatu lāpīšana, jo ārā birs jebkurā gadījumā, tikai tagad par 250 miljoniem mazāk.
Bez tam, ja nemaldos, 7 miljardi ir piešķirti kaut kur ap 3%, tā ka ieguvums nebūt nav tik liels – turklāt tas neatrisina problēmu, kā naudu nopelnīt – tas atrisina problēmu, kā nodarbināt finanšu pakalpojumu sniedzējus. Bez tam, kurš ir teicis, ka Latvijas parādzīmes ar tādu parādu slogu kāds pirks? Ja nemaldos, Dānijas valsts obligācijas tiek tirgotas ar 4% ienesīgumu.
Kur ir noteikts, ka dalībvalsts nedrīkst nodokļus no eksporta uzņēmumiem iekasēt eiro valūtā?
Man mērķu kartē svarīgāki liktos tādi jautājumi kā piešķirtā kredīta izmantošanas iespējami ātra izbeigšana un tautsaimniecības stimulēšanas pasākumi ar mērķi attīstīt konkurētspēju, atbalstīt investīcijas un attīstīt uzņēmējdarbību.
Kāds man var pateikt, kāpēc zviedri, dāņi, angļi ir tik negudri, ka nepievienojas eirozonai? Varbūt viņi vienkārši negrib pazaudēt šo vienīgo ekonomiskās attīstības ieroci – nacionālo valūtu ar kuru rīkoties bez ECB ziņas.
Par mērķiem runājot, es kā Latvijas iedzīvotājs gribu dzīvot vid.Eiropas līmenī. Neesmu utopists un esmu ar mieru šo līmeni gaidīt virzoties uz to, piemēram, ar ātrumu kur mans atalgojuma palielinājums gadā ir par 1% lielāks nekā inflācija.
Viss pārējais – eiro ieviešana, draudzēšanās ar krieviem vai amerikāņiem, kraditēšanas atjaunošanam, parāda atdošana, aizņemšanās vai neaizņemšanās, banku dominantes mazināšana, … – tie visi ir līdzekļi mana iepriekš aprakstītā mērķa sasniegšanai.
Ko sakiet, kungi?
Protams – stimulēt tautsaimniecību izklausās gaisīgi un nesaprotami. Bet tam apakšā var sastādīt veselu pasākumu plānu: pasākumi galvenokārt vēršami prioritāro nozaru stimulēšanai, jānodrošina maksimālais ES finansējums, kā arī jāvienkāršo fondu administrēšana, jāveicina investīciju ieplūšana šajās nozarēs, tai skaitā varbūt arī nosakot, ka 2. pensiju līmeņa līdzekļi jāiegulda LV tautsaimniecībā daudz lielākā apjomā, nekā to dara tagad, jāpārskata nodokļi – jāatrod iespēja atvieglot nodokļu slogu prioritārajām nozarēm.
Lai būtu pavisam skaidrs, izvirzām 3 bāzes rādītājus, kurus izpildot varēsim teikt – mūsu mērķis stimulēt tautsaimniecību ir izpildīts:
1. IKP uz iedzīvotāju pēc 5 gadiem
2. Tekošā konta stāvoklis pēc 5 gadiem (šis parādīs, vai “labklājību” finansējam paši, vai tomēr ārvalstu kreditori.
3. Akumulētās tiešās investīcijas pēc 5 gadiem.
Harij, kā Tu panāc, ka Tava bloga domas ļoti saskaņoti publicē Dienas Bizness un vēl par “spilgtu citātu” atzīst Diena?
Ta ir mediju pasu izvele.
Ar vienu mērķi ir krietni par maz, katrā jomā vajag savus mērķus. Lai noteiktu mērķus vajadzētu pamodelēt, kāda situācija Eiropā un pasaulē būs pēc 5 – 10 vai vairāk gadiem, kādu mēs gribētu Latviju redzēt pēc šī laika. Attiecīgi pēc tā arī jānosaka Latvijas mērķi un uzdevumi, kā šos mērķus sasniegt.
Diezgan bēdīgi, ka autors īsti nav gatavs padiskutēt par savu viedokli.
Vairāk vai mazāk izskatās, ka autora amata aprakstā ir iekļauts punkts par 1 bloga uzrakstīšanu reizi 2 nedēļās – nekas vairāk.
Un kur ir tie gaišreģi, kuri pateiks, kas būs Eiropā un pasaulē pēc 5-10 gadiem? Mēs īsti nezinām, kas būs pēc 1 mēneša Latvijā …
Protams, ka neviens precīzi nevar pateikt, kā būs pēc vairākiem gadiem, it sevišķi ja notiek kādas dabas kataklizmas vai liela mēroga karadarbība utt., bet normāliem apstākļiem aptuveni var pateikt.
Piemēram:
1. sabiedrība eiropā novecos vēl vairāk, līdz ar to pieaugs pieprasījums pēc ārstniecības pakalpojumiem.
2. Tāpat diezgan skaidrs, ka attīstīsies viss, kas saistīts ar IT jomu, tātad vēl viena joma kurā var virzīties.
3. Ražošanas process tiks automatizēts arvien vairāk un vairāk , tātad būs nepieciešami speciālisti, kas varēs apkalpot šīs iekārtas.
4. Krievija pamazām attīstīsies un preču un pakalpojumu apjoms ar rietumu valstīm pieaugs – tātad ostu attīstība
5. Samazināsies pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka. Jebkurā gadījumā ir skaids, ka ar mazkvalificētu darmaspēku lielu naudu nenopelnīsi, jo konkurēt ar Indiju un Ķīnu mēs nevarēsi, ja nu vienīgi, ja mūs apmierina viņu dzīves līmenis.
6. Cilvēki vairāk pārvietosies ar aviotransportu, tas kļūs pieejamāk plāšākai un plašākai sabiedrības daļai – šinī jomā esam sākuš strādāt laicīgi.
Es domāju, ka šo sarakstu var turpināt un turpināt.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padome (NTSP) ceturtdien atbalstīja 2014.gada 1.janvāra kā mērķa datuma nosaukšanu eiro ieviešanai http://www.delfi.lv/news/national/politics/trispusejas-sadarbibas-padome-atbalsta-eiro-ieviesanu-no-2014gada.d?id=29129469
Interesanti vai valdība atbalstīs? Parastais arguments pret – inflācija (kas gan pašlaik nav īsti problēma).
Purvam!!!!
Pēc viena mēneša Latvijā būs laupīšanu, zādzību un slepkavību kulminācija, iespējams, ka alkohola un psihotropo vielu ietekmē arī izvarošanu un pedofilijas gadījumu straujš pieaugums. Cilvēki viens otru slepkavos dēļ siermaizes.
Kas attiecas uz LV attīstību un izaugsmi – pie šādas nodokļu politikas vienīgā reālā iespēja ir trešā pasaules kara laikā ievērot neitrlitāti un startēt kā totalitāro (demokrātisko) valstu līderu naudas uzglabāšanas vietai, kā savulaik Šveice izdabāja nacistiskajai Vācijai, tā tuvākājā nākotnē LV varētu apkalpot Krievu vai Ķīnas ologarhus, radot augstākās aplakpošanas standartus.
Nu re – 2 pilnīgi dažādi attīstības scenāriji
Skat. komentētājus “Lapsa” un “Viņš”
Šāda prognozēšana man atgādina vakardienas hokeja spēli starp Dinamo un Metalurgu. Šķiet, ka viss zināms un saprotams – vīri spēlē hokeju, Metelurgs konferences līderi, bet nezkāpēc uzvar Dinamo. Patīkami, bet pilnīgi negaidīti un neloģiski.