Efektīvas Latvijas pārmaiņu vadības 8 soļi
14.10.2009. | 7 komentāri
Dalies ar šo informāciju:
Mums bieži vien šķiet, ka esam vienīgie, kuriem uzbrukusi šāda „dižķibele”. Taču pavisam netīšām, uzduroties uz pasaules slavenā pārmaiņu vadības eksperta Kottera (John Kotter) 8 efektīvas pārmaiņu vadības soļiem, biju pārsteigts, cik precīzi tie atbilst Latvijas situācijai un atspoguļo to, kas Latvijā notiek vai nenotiek kā pienākas.
Kotters ir izcēlis 8 svarīgākos soļus:
1. Izmaiņu neatliekamības radīšana: ir jāiedvesmo cilvēkus rīcībai, nosakot reāli izpildāmus mērķus, kas cilvēkiem ir būtiski. Ir skaidri jāliek saprast, ka vecā sistēma ir jāmaina.
2. Spēcīgas komandas izveidošana: jāizveido komanda ar atbilstošām zināšanām un iemaņām, kas emocionāli jūtas atbildīga par nosprausto mērķu realizāciju.
3. Pārliecinošas vīzijas un stratēģijas radīšana: komandai ir jāizveido vīzija un stratēģija, kas noteiks tālāko virzību.
4. Pārmaiņu vīzijas komunikācija: jāiesaista pēc iespējas vairāk cilvēku stratēģijas un vīzijas komunikācijā, atbildot uz cilvēku jautājumiem un kliedējot šaubas. Mūsdienu tehnoloģijas var būt krietns palīgs.
5. Cilvēku iesaistīšana pārmaiņu veikšanā: ir jāiesaista cilvēki, sniedzot viņiem pilnvaras rīkoties un pašiem uzņemties atbildību. Ir jānovērtē progress un sasniegumi.
6. Īstermiņa „uzvaru” sasniegšana: ir jānosaka mazāki starpmērķi, kas ir viegli sasniedzami, pirms nākamo mērķu noteikšanas.
7. Ieguvumu konsolidācija un lielāku izmaiņu veikšana: ir jāsekmē neatlaidība un drosme veikt pārmaiņas. Regulāri jāizvērtē sasniegtais un plānotais, un jānosprauž tālākiem mērķi.
8. Jaunās „vīzijas” adaptācija kultūrā. Ir jāpalīdz jaunajai sistēmai iesakņoties cilvēku apziņā un rīcībā.
Kā ir šodien Latvijā?
Ja ar izmaiņu neatliekamības radīšanu mēs Latvijā daudz maz esam tikuši galā (ne bez izņēmumiem, protams, jo daļa cilvēku joprojām tic, ka var dzīvot tālāk, izdevumus valstī nesamazinot), tad ar spēcīgas komandas (koalīcijas) veidošanu jau ir gājis vājāk. Taču visvājāk, man škiet, mums gājis ar „vīzijas” radīšanu un tās komunicēšanu. Cilvēkiem ir teikts, ka „jāgriež”, taču nav uzburta vīzija par to, ka nākotnē būs labāk, nav iedota cerība, nav parādīta gaisma tuneļa galā. Nav pateikts, kas veidos izaugsmi pēc 3 vai 5 gadiem, kas ļautu atkal pieņemt darbā cilvēkus, palielināt algas un dzīvot labāk. Līdz ar to arī trūkst motivācijas mainīties, jo neviens jau netic, ka būs labāk. Un, ja trūkst motivācijas, tad arī darbi atpaliek.
Lasi manu blogu arī www.db.lv
Domāju, ka latviešu mentalitāte pati par sevi ietver bailes no atbildības uzņemšanās. Tas arī lielā mērā nosaka to, ka ir ļoti daudzi objektivi, subjektīvi viedokļi, bet iztrūkst nākamias solis, ko sauc par rīcību.
Harij, kam sie mazie darbini butu jadara?
Uzņēmumā par to atbild vadītājs. Un lai kā dažiem arī nepatīk valsti salīdzināt ar uzņēmumu, šajā gadījumā, škiet, līdzība ir samērā tieša – tas jādara premjeram, ministriem un valdībai kopumā.
Atbildot uz Jusu pedejo komentaru par valsts vadisanu, man butu ierosinajums pārmaiņu vadības eksperta Kottera 8 vadibas soliem pievienot 9 soli, proti, valdibai vajadzetu noorganizet savus ruporus, tad mes visi noteikti skaidrak zinatu kapec “janogriez” pavasari ap 500milj.ls un kapec rudeni vel vajag kadus 500… starp citu, vecais Venecuelas firers Hugo vienu bridi, katru dienu TV kadas 3 stundas stastija saviem tautiesiem aktualitates, varbut musu Lacitis vai Valdis ari varetu so to parnemt no sameja, ta teikt, lai raditu optimistiskaku skatu uz nakotni:)
Ir pilnīgi skaidrs, ka dzīvot kā iepriekš tālāk nevar, tur nu Kotteram ir taisnība, tomēr ir svarīgi saprast arī to, kas tieši ir iemesls konkrētajai ekonomiskajai krīzei. Un iemesls ir viens – nevar dzīvot šodien, tērējot nākotnes līdzekļus, jeb to naudu, kas vēl nav nopelnīta. Tā, piemēram, ASV valsts parāds 2006.gada beigās sasniedza 11,4 triljonus ASV dolāru, No tā 3,2 triljoni jeb 28% bija ārējais parāds. Sakiet, kur ir loģika, ka bagāta valsts dzīvo uz parāda??? Vai kāds man izskaidros šo fokusu, kas attiecas ne tikai uz ASV?
Diemžēl uz šādas finansu sistēmas balstās visa (vai gandrīz visa) pasaules ekonomika. Ja pastāvētu valsts bankas, kas izsniegtu kredītus iedzīvotājiem uz minimāliem procentiem, no kuriem daļa savukārt ieplūstu atpakaļ valsts kasē, mums visiem būtu labi – attīstītos uzņēmējdarbība, būtu darba vietas, nodokļi pildītu valsts kasi, jebkurš uzņēmējs vairāk nopelnītu u.t.t., bet tas ir ļoti neizdevīgi komercbanku kartelim, kas visā pasaulē parazitē uz uzņēmējdarbības miesas. Tiem, kas nepiekrīt, iesaku paskatīties animācijas filmu Money as a Debt, tad sapratīsiet, kā bankas jūs visus čakarē!
Kottera soļi izklausās patiešām labi un cieši saistīti ar cilvēka smadzeņu darbību.
Tā jau laikam ir, vajag tik skalot smadzenes un visi rosīsies, kur iecerēts.
[...] internetā pieejamos materiālus atradu John Kotter 8 pārmaiņu vadības [...]