Latvijā jāatceļ pensionēšanās vecums
12.11.2009. | 12 komentāri
Dalies ar šo informāciju:
Šajā blogā gribētu paturpināt jau aizsākto tēmu par brīvību izvēlēties savu pensijas vecumu. Manuprāt svarīgākais, lai uzkrātais pensiju kapitāls būtu reāli pārvēršams naudā jau pēc pirmā pieprasījuma un būtu pietiekami liels, lai nodrošinātu cilvēka vajadzības, atrodoties pensijā. Šobrīd uzkrātais kapitāls pensiju 1. līmeņa ietvaros ir vairāk virtuāls (Labklājības ministrija aprēķina katram cilvēkam uzkrāto pensijas kapitālu, taču tie nav reāli līdzekļi, bet gan koeficients, pēc kura aprēķina pensijas lielumu).
Uzreiz jāsaka – ideja nenozīmē tiešu esošās pensiju sistēmas maiņu. „Virtuālais” kapitāls pensiju 1. līmeņa ietvaros būtu jāaizstāj ar “reālu” kapitālu, kas būtu pieejams pēc cilvēka pirmā pieprasījuma. Iemaksas 1.līmenī no „virtuālas” uz „reālu” naudu varētu pārvērst pakāpeniski, 20-30 gadu laikā.. Esošos pensionārus tas būtiski neskartu, taču nākotnes pensionāru iespējas un drošība tiktu būtiski uzlabotas.
Pensiju 1. līmeņa kapitālu varētu pārvaldīt, piemēram, kāda neatkarīga starptautiska institūcija, kam nodots šāds mandāts. Varētu arī attīstīt sistēmu, kas ļauj katram cilvēkam pašam izvēlēties, kur tiek ieguldīts viņa pensijas kapitāls – depozītos, fondos, konkrētos pensiju plānos utt. Šādā veidā cilvēks pats būtu atbildīgs par sava kapitāla veidošanu un pārvaldīšanu.
Jau pašlaik būtu iespējams noteikt, ka ikviens iedzīvotājs, kurš pensiju 2. līmeņa ietvaros uzkrājis pietiekamu kapitālu (piemēram, tādu, kas pārsniedz 75% no iztikas minimuma), var to pārvērst ikmēneša pensijā pēc savas izvēles jebkurā brīdī. Ir skaidrs, ka pašlaik tikai retais pensiju 2. līmeņa dalībnieks varētu kvalificēties, taču pēc gadiem 20, 30, ņemot vērā arī 1. līmeņa „reālo” uzkrājumu, tādu varētu jau būt vairums. Lai stiprinātu cilvēku ticību un rūpes par viņu uzkrāto pensijas kapitālu, varētu noteikt, ka tas ir pilnībā vai daļēji mantojams.
Taču svarīgākais – lai arī kādu sistēmu mēs izvēlētos (variantu ir daudz), svarīgi, lai šie līdzekļi tiktu fiziski un ar likumu nodalīti no budžeta līdzekļiem, ņemot vērā, ka lēmumus bieži pieņem pēc politiskām interesēm. Piemēram, kā tas bija pēdējos gados, kad sociālā budžeta pārpalikumu 950 milj. apmērā izlietoja citiem mērķiem.
Lasi manu blogu arī www.db.lv
Tagi: pensijas vecums, sociālais budžets
Jautājums tāds. Kāpēc jāizgudro kaut kas jauns, ja daļai no Eiropas valstiem ir gana labas sistēmas, kuriem nav mūsu sistēmas trūkumu? Vismaz līdz šim tie bija diezgan labi stradājuši piem. Zviedrijā, Dānijā, Somijā.
Vairumam Eiropas ir līdzīgas problēmas, kā mums un pat lielākas (piemēram, saistībā ar iedzīvotāju novecošanos). Tāpēc daļa tagad apsver atteikšanos no pensionēšanās vecuma. Ir daļa, kas vienkārši plāno celt pensionēšanās vecumu vai sociālā budžeta iztrūkumu finansēt no citiem avotiem (kam tādi, protams, ir).
pensionesanas vecumam nav saistibas ar to, kur glabajas soocialais budzets. Piekritu, ka tam labak but talak no siles. Svarigakais kaut ka palicis arpus virsraksta..
Es piekrītu Jurim un, līdz ar to, nesaprotu, kāds sakars ir pensiju pārvaldības institūcijai ar to, ka pensionēšanās vecums būtu jāatceļ. Vai arī tomēr tā slēptā doma bija, ka ‘kāda neatkarīga starptautiska institūcija,’ kurai būtu nodots ‘mandāts’ uzraudzīt pensijas patiesībā būtu kāda pavisam konkrēta komercbanka, vislabākajā gadījumā Swedbank?
Attiecībā par pensiju pārvaldības institūciju – svarīgākais ir tas, lai nauda tiek “fiziski” glabāta ārpus budžeta līdzekļiem. Kā to darīt praksē – variantu ir daudz. Viens piemērs, ko minēju iepriekšējā rakstā, ir tas, kā, piemēram, tiek pārvaldītas Latvijas Bankas ārvalstu valūtas un zelta rezerves.
Pensionēšanās vecuma atcelšana, savukārt, ļaus cilvēkiem pašiem izvēlēties, kad iet pensijā. Taču, lai to praksē īstenotu, nauda nākotnes pensionāriem ir jāuzkrāj “reāli”, nevis “virtuāli” kā pašlaik. Ja reālas naudas nav, tad par to, ka viens ies pensijā 55 gadus nevis 62, jāmaksā būs kādam citam. Un tas ir nepareizi.
Gribētos redzēt komentārus atsevišķajā RSS kanālā, pie tam lai katram rakstam būtu savs komentāru kanāls. Citādi ir diezgan neērti sekot atbildēm.
Manuprāt ļoti nepareiza ir (kā raksta autors)”Šādā veidā cilvēks pats būtu atbildīgs par sava kapitāla veidošanu un pārvaldīšanu” nostāja, jo tad katram iedzīvotājam būtu jāapgūst vismaz minimāli kursi ekonomikā, kas manuprāt nav īsti normāli, jo es nesaprotu, kāpēc man, sētniekam esot būtu jākalkulē šogag pensiju guldīt zeltā, naftā vai McDonadls akcijās…
Otrkārt, sētnieks esot īsti neizprotu, vai tik naudas ieguldīšana vērtpapīros arī nav tā pati virtuālā nauda. Un kas notiks, ja es pensionēties gribēdamas notrāpīšu uz krīzi… un uzkrāto Ls 1000 man aprēķinās Ls 250?
Ka sociālā budžeta pensiju daļa būtu jānodala no budžeta ir OK, bet vai tādā gadījumā valsts neatsakās no atbildības savu pilsoņu priekšā – sak, paši krājāt, paši atbildat…
Galu galā, arī pašlaik nevienam nav liegta iespēja savu naudu ieguldīt fondos, kuros kapitālu var audzēt un tieši Tevis apgalvotajā modelī “pensionēties” pēc sirds patikas.
Tāda brīvprātība var novest arī pie totālas ubagu, laupītāju un burlaku valsts izveidošanās.
Elementārs aprēķins, ja katru mēnesi (cerams gan ka progesējoši) maksāju sociālo nodokli Ls 380 apmērā un pie šāda modeļa pensionējoties saņemšu ap Ls800 mēnesī… Bet!!! Diezgan skaidri redzu, ka pēc gadiem 40 (mans pensionēšanās datums) minimālā valsts garantētā pensija būs Ls 1000. Neredzu jēgu!
Te ir runa vairāk par iespējas sniegšanu cilvēkam – kas vēlās, var paši pārvaldīt savus līdzekļus, kas nevēlas – var uzticēt to fonda pārvaldniekiem. Pastāv brīva izvēle katram izvēlēties sev piemērotāko risinājumu.
Pašlaik Latvijā lielāka daļa strādājošo sociālā nodokļa maksājumu tiek novirzīti esošo pensionāru uzturēšanai. Mēs dzīvojam “no rokas mutē” un katru reizi, kad kaut kas valsts ekonomikā vai nodokļu iekasēšanā noiet greizi, cieš esošie un nākotnes pensionāri, neatkarīgi no darba stāža, uzkrātā “virtuālā” pensijas kapitāla utt. Sistēma nav nedz taisnīga, nedz dzīvotspējīga.
Vadimam: par RSS es paskatīšos vai iespējams mainit uzstādījumus. Paldies par ieteikumu!
Godīgi sakot, negribētu saņemt iespēju dzīvot totālā ubagu, laupītāju un burlaku valstī. Harij, vajag domāt ne tikai par to, cik naudas būs katram personīgi, bet arī par to, vai taviem kaimiņiem pietiek iztikas līdzekļi. Ja ne citu iemeslu, tad savas personīgās un īpašuma drošības dēļ.
Kā varētu mazināt tādu faktoru, ka mazāk apmaksātajiem ir jāstrādā līdz nāvei tāpēc ka visu laiku neaivelk līdz robežai?
Nu, bet tāpēc jau nav radikāli jāmaina pensiju sistēma – arī šobrīd ir brīva iespēja pie esošās pensijas veikt iemaksas fondos un gaidīt līdz vecumdienām, vai pusmūža krīzei un tad sākt tērēt atbilstoši uzkrājumiem. Jo Tevis piedāvātajam modelim ir viens mīnuss- paensija nav mantojama, atšķirībā no pašreizējās.
Jeb kurā gadījumā pensiju sistēma līdzinās finanšu piramīdai. Jo sākums vienmēr ir, bija un būs 18 gadīga strādnieka iemaksas izmaksāt pensionāram.
Kas paliek pāri, kas divas čūskas sāk ēst viena otru no astes?