Par produktivitāti un “ Jančuku”
25.11.2009. | 24 komentāri
Dalies ar šo informāciju:
Pastāstīšu Jums šoreiz kādu reālu stāstu par vienu manu draugu un viņa uzņēmumu. Man tas lika aizdomāties, varbūt būs interesanti arī Jums.
Reiz sen senos laikos dzīvoja kāds sekmīgs uzņēmums, kas ražoja mēbeles un sekmīgi pārdeva tās visā plašajā Latvijā. Pārdotās produkcijas apjomi auga ne pa mēnešiem, bet dienām. Līdzīgi auga arī uzņēmuma peļņa un darbinieku skaits. Uzņēmums bija gana tālredzīgs, lai iepirktu modernāko ražošanas tehnoloģiju un izmantotu labākos materiālus.
Tad uznāca dižķibele, vietējas pieprasījums praktiski izsīka un vienīgā uzņēmuma iespēja bija meklēt eksporta noieta tirgus. Te arī sākās pats interesantākais. Kādu dienu uzņēmums izstrādāja eksporta piedāvājumu mēbeļu ražošanai uzņēmējam no Vācijas un nosūtīja savu cenu. Vācietis pēc kāda laika atbildēja ar jautājumu:
… Kā tas sanāk? Jūs izmantojat tādas pašas tehnoloģijas kā mēs, tādus pašus materiālus kā mēs, Jūsu algas ir 3x zemākas kā mums, bet Jūsu cena ir 2x lielāka?
Sākumā Latvijas uzņēmumu pārņēma zināms niknums par nekaunīgo vācieti, kurš tik klaji dempingo cenas. Taču veselais saprāts ņēma virsroku un uzņēmums sāka pētīt, kā tas sanāk. Atslēgvārds bija “produktivitāte”. Vācietis strādā tik daudz produktīvāk ka gala cena, neskatoties uz augstākām algu izmaksām, sanāk pat zemāka.
Kā praksē izpaužas produktivitāte?
“Jančuks” darbā ierodas ap 8.00-10.30, atkarībā no satiksmes, dienas, miega un noskaņojuma. Pēc ierašanās, protams, seko kafijas pauze, pārģērbšanās un gatavošanas darbam. Pēc 45 minūšu darba veči tradicionāli iet uzpīpēt (20-30 min), pēc tam vēl pusstundu pastrādā un tad jau pusdienas. Ja laiciņš labs, pēc pusdienām seko kāds aliņš un 30 min miera, turpat blakus esošajā skaidu čupā. Pēcpusdienas maiņa iesākas, kā parasti, ar kafiju un cigareti, kam seko stunda darba, pīppauze, apspriešanās ar kolēģiem, pīppauze, pīppauze un tad jau ir pieci un jāskrien mājās. Atskaitot sabiedriski lietderīgās aktivitātes, “ pie virpas” tiek vidēji dienā nostrādātas 3 stundas.
Ko dara vācietis? Ierodas 8.00, vidēji strādā 7 stundas, 45 min. pusdienas un piecos viņš dodas mājās. Kā var noprast, produktivitāte ir x 2.
Kas vēl? Darbs tiek organizēts 3 maiņās, lai esošās iekārtas noslogotu par 100%, iekārtas ir ērti izvietotas tā, lai nerastos liekas dīkstāves un skapis nebūtu jānes no 1. stāva uz 3. stāvu lakošanai, un tad atpakaļ uz iesaiņošanu. Lietas, ko lētāk darīt pašiem, netiek dotas uz āru, un otrādi. Uzņēmumam nav lielas noliktavas, jo materiālu piegāde un mēbeļu aizvešana ir ērti un precīzi sakārtotas (tie, kas pieved materiālus pie viena ražotnes gala, otra galā iekrauj jau gatavo produkciju utt.).
Kad latviešu uzņēmums paskaitīja, cik daudz varētu ieekonomēt, ja strādātu kā vācieši, saprata, ka jau pašlaik cenas ziņā konkurentu Eiropā tiem nebūtu daudz. Ja vēl pieliktu klāt labu dizainu, tirgus būtu praktiski neierobežots. Līdz ar ko uzņēmumā sākās nopietns darbs, kā visu pārkārtot un pārorganizēt, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu to, kas jau ir. Sekoja arī pirmās “uzvaras” un pirmie (pašlaik gan vēl mazie) pasūtījumi.
Produktivitāte pēdējā laikā ir kļuvusi par vienu no tiem jēdzieniem, ko visi lieto, taču ne visi tā līdz galam izprot kā tas izpaužas praksē. Šis piemērs, man šķiet, to labi ilustrē. Un vēl tas labi ilustrē to, ka uzlabojot produktivitāti, mēs jau pašlaik varētu kļūt ļoti konkurētspējīgi gan vietējā, gan arī ārējā tirgū.
Stāsts balstīts uz patiesiem notikumiem. Tēlu īstie vārdi ir izmainīti.
Lasi manu blogu arī http://www.db.lv/blogs/
Tagi: produktivitāte
Vel tikai aizmirsi piebilst, ka drosi vien, ka “Jancuks” algu ari grib ka vacietim…
Tas jau ir daudz, ja īpašnieks var secināt, kur ir problēma. Atceros, ka viens cits kokrūpnieks šo problēmu risināja, ieviešot algu “pēc padarīta”, respektīvi, cik kvalitatīvu detaļu izvirpoja, tik arī saņem algā. Tā pēc kāda laika uzņēmumā paliek strādāt gribošākie.
Tas pats darās arī IT nozarē ar programmētājiem, itkā liekas ka vienmēr pārstrādā, jo no darba vairums iet prom ap 8 vakarā. Bet ja paskatās uz faktisko laika patēriņu:
darbā ierodas 10, pēctam tiek apsekoti visu blogu jaunumi, tad kautkas tiek uzkodēts, tad neiztrūkstošā ikdienas flash spēle un tam pa vidu twitter un pīppauzes.
Beigās visi termiņi nokavēti un klients neapmierināts
Viss ir pareizi, produktivitāti ir jācēļ, jāstrādā pilnu darba laiku ka nākas, vot tikai ir viens bet – tiklīdz paprasi augstu produktuivitāti, cilvēks paprasa ļoti loģisku lietu: “Cik es par to saņemšu? Tu gribi no manis Eiropas produktivitāti- tad maksā man Eiropas algu!”
Un man liekas, ka tas ir ļoti loģiska piepilde no darbinieka puses!
Lielāka daļa mūsu uzņēmēju vienkārši cenšas ekspluatēt to darbinieku, ko skandināvi nevar saprot – jo tie taču ir tie cilvēki, kas tev taisa naudu!
Harij,
Vai esi dzirdējis teicienu: “Kā maksā – tā strādā.” ?
Kā Tu domā, kur visi centīgie darbinieki palikuši – kartupeļu vagās Īrijā vai kur citur, darot darbus, kurus neviens ES negrib darīt, tik tāpēc, ka tur raujoties šajos “zemākajos” darbos saņem daudz lielāku atalgojumu, nekā prestižākos amatos lv raujoties par kapeikām.
Lieta tāda, ka vēl pāris gadus atpakaļ maksāja pat ļoti labi. Darba roku trūkums noveda gan pie milzīga algu kāpuma (un nereālām gaidām, ka darba alga, piemēram, katru gadu pieaugs par 30%), gan arī darba disciplīnas vai, citiem vārdiem sakot, darba “kultūras” krituma. Latvieši, kas izsenis bija slaveni ar savu čaklumu un darba mīlestību, krasi mainījās un ne uz to labāko pusi.
Lielisks raksts! Paldies, Harij!
Uzskatu, ka produktivitātes problēma Latvijā pastāv jau daudzus gadus, bet tikai tagad cilvēki to sāk izjust.
PS Nauda padara cilvēkus slinkus.
Nekā personīga, bet mēbeļu ražošanas uzņēmumiem ir diezgan pagrūti strādāt ļoti produktīvi, ja kāda banka “ķīlas nodrošināšanas nolūkos” bloķē viņa darbību.
LV lielaka problema ir nevis tie Jancuka darbinieki, bet pats Jancuks, kurs tika itagad sak attapties, ka sen jau LV nesanak tas letakas algas tiesi del sis pasas produktivitates del. Labak vispar izmantot vardu efektivitate, jo ne vienmer produktivitate nozime ekonomiju uz produkcijas vienibu.
Aizbrauc Jancuka slinkie, neproduktivie darbinieki uz Angliju, Angli saka supper darbinieki, strada vairak un labak neka vietejie. Tapec lai ko ari saka, mums nav problemu ar stradniekiem, bet tiesi ar atbilstosas izpratnes un kompetences vaditajiem, kuri spej sakartot uznemumu un motivet darbiniekus stradat un pelnit vairak.
zinu vienu paziņu kas strādā mēbeļu ražotnē. pirmajai maiņai darbs sākas pus6. visi strādā tās 8h, BET ,piemēram ,pusdienu pārtraukumā džeki iedzer pa 100 gramiem(tas nebūtu tas trakākais), bet tad darba dienas vidū atjēdzas ka saurbuši caurumus dēļos 5 mm pa lieliem vai arī nepareizajās vietās, vai arī sapakojuši nepareizās detaļas..pako vaļā utt. viss darbs un materiāls vējā. Nekādas atbildības sajūtas! kā tad lai šajā gadījumā labi samaksā par padarīto..
Katrai medalai divas puses. Ari darba deveji ir visadi. Un tagad vispar ir laiks, kad balamutes var piestastiit pilnas ausis, bet reali rezultatu nedod. Comon kadus jautajumus uzdod darba intervijas!!! Veel aizvien nevienu neinterese, ka un kur tu esi ko sasniedzis, izaudzis. Svarigaak ir leeti tevi iepirkt, tas pirmkart, otkart jautajums ar ko tu esi labaks par citiem? (tu jau del naudas nestrada? -nu neee ne pavisam neee (sarkasms)), nemaz neturpinashu. Vislabaak ir straadaat pasham uz sevi!!! Raksta autors pats jau atbild raksta uz problemam – auga darbinieku skaits, tieshi taa un cik pamatoti. Ir tada bilde kur Sasha rok bedri, bet vesels pulis optimize vina darbibu. Taa pa lielam mums bardaks visaas jomaas. Kas izaug liels, tas noslikst visados ISO, ITIL un vel visados jaukumos. Tur ari tie resursi pazuud!!!
Ievadaa.
Te jau nevar runaat par produktivitaati jo nav dati par patereetu laiku un sarazoto produkciju utt!!Te vairaak nesaas domas uz darba tikumu un discipliinu!Protams discipliina ir vaditaja zinnaa darba tikusm stradnieku zinnaa!!Bet izlasot sso nelielo informmaaciju naakas secinaat ka uznemumaa ir probleemas iesaakumaa ar elemetaraam lietaam kaa darba grafiks!!taads taccu pastaav jebkuraa uznemumaa??!!Taaas pipauzes,alus dzerssanas utt ir aatri risinamas probleemas………..tikai nesakiet ka mees vinus apmacijaam un tagad bus jaatlaiz………..nav neaizstajamu cilveeku!!!
Latvijaa veel nepastaav bezdarbs!!!Ticiet man esmu redzeejis kaa stradaa cilveeki kur ir reals bezdarbs…..tur taadas lietas neatlaujas!!!
Risinaajums – es pienemu ka uznemeejs baidaas kad saaks pienem kaadus meerus tad stradnieki draud aiziet……!!Kaa jau teicu nav taadu cilveeka kuru nevar aizvietot kaads cits………….jasaak ieviest praktikantu programmas( arzemes praktikantiem pat nemaksaa min,algu) un taa rezulataa esossie stradnieki ssaaks aizdomaaties ka varbuut gatavo mainu viniem…….sekas vai nu aizbrauks lasiit kartupelus uz arzemeem vai saaks labaak stardaat lai itkaa nezaudeetu vietu!!!
Piekriitu ieprieks rasktitajam ka alga(+ kaads bonuss) seko pa labu padariitu darbu un otraadi par braaki procenti nost!!
Es neticu ka nu visi taa skries uz taam arzemeem stardaat kur patiessam ir discipliina!!!Protams ir visaadi iznemumu!!
ir veel daudzi un dazaadi veidi kaa var atrisinaat dazaadus jautaajumus…………kaa saka pieredze naak ar praksi!!Es jau ceru ka buss viss labi un Mees Latvijaa busim dzivotaaji!!;))
Protams ir tādi darbinieki kā “jančuka” uzņēmumā un dizgan daudz, bet lielākā daļa tomēr ir tādi kā komentārā raksta “AK”: …neproduktivie darbinieki, Angli saka supper darbinieki, strada vairak un labak neka vietejie…
Visbiežāk tomēr mūsu spēcīgie vadītāji nespēj noorganizēt darbu, lai 100% izmantotu iespējas.
Bieži parādās informācija, ka Latvijā produktivitāte ir krietni zemāka nekā R-eiropā, pat par 50%, bet man nav skaidrs, kurš un kad ir mērijis un salīdzinājis šo produktivitāti. Harij, pastāsti kā tiek reiķināta un salīdzināta produktivitāte.
Man nezin kāpēc liekas, ka produktivitāti valsts mērogā rēķina kā algas un apgrozījuma attiecību, kas mūsu valstī ir krietni zemāka, bet tas nebūt nenozīmē, ka darbinieki ir noproduktīvi.
Nevajag tikai muldēt par tām 7stundām un 45 min:):):)
sanāk mazliet mazāk 15 + 15 + 30 min atpūtas laiki tiek sadalīti brokastīs, otrajās brokastīs, pusdienās un pirmsmaiņas nodošanas pārtraukumā +15 min. Tā lūk:):):)
Interesanti izklāstīts.
Lieliski uzrakstīts!
Harij – vai aktuālāks nebūtu stāsts par Jančuku, kurš ir ātrākais dēļu zāģētājs pasaulē?
Stāsts par produktivitāti caur pievienoto vērtību – zāģē dēļus, cik ātri gribi, soms, kas līmē koka sijas ar laidumu virs 10 metriem (parastas koka sijas laidums var būt līdz 3 metriem) jebkurā gadījumā būs produktīvāks.
Droši vien, ka ir arī citi stāsti. Šis ir reāls stāsts, ar kuru dalījās viens mans draugs.
Konteksts produktivitātei caur pievienoto vērtību ir ļoti labs. Ja “Jančuks” varētu 3 stundās uztaisīt vienu galdu, kas maksā vairāk kā trīs galdi, ko uztaisa vācietis, būtu lieliski. Diemžēl šajā stāstā “Jančuks” to nespēja. Taču dzīvē uz ko tādu tiekties nebūtu slikti. Mēbeļu kontekstā runa, piemēram, varētu būt par labu dizainu.
Tad atliek noskaidrot, kurš ir mūsu Jančuks.
Un saprast, kas mums jādara, lai Jančuku izārstētu.
Ir vēlviens viens aspekts – Jančukam atšķirībā no vācu kolēģa nav jāpatērē laiks un nauda birokrātijas prasību apmierināšanai (atskaites, uzskaite) kur vācietim pats vadītājs tiek galā ar grāmatvedību, tur LV vaig 3 … kur vācietis minūšu laikā atrisina ar bisnesa organzēšanu saistītos jautājumus (atļaujas, muitas), tur Jančukam jātērē savs laiks un nauda (tieši maksājumi – nodokļu avansi, kurus valsts marinē mazākais gadu – iesaldēta nauda, kas maksā naudu, gan būtībā lieku darbinieku algas, kas apkalpo LV birokrātiju…)un nejau tapēc ka vāciets gudrāks vai letiņi slinkāki. Daudz vairāk darāmā darba, kas nav saistīts ar biznesu ….
Raksts gan rosina pārdomas – labs, varbūt tā rezultātā LV varētu pacelt produktivitāti pa 50%, cerot ka atlikušos 50% – uz valsts pāraldes birokātiju attiecināmos Letiņi spēs atrisināt ar kopējiem spēkiem …
Lai spēks ar mums!
6 will xanax make you lose weight or tramadol and codeine together or buy phentermine phentermine buy phentermine online or
Paldies! Es gan šo prasmi samērot laika, izmaksu, pūļu u.c.resursus ar darba rezultātu sauktu par efektivitāti. Efektivitāte ved uz produktivitāti. Ja es efektīvi organizēju darbu, tad radu vairāk, labāku un lētāku produktu. Interesanti būtu padomāt par darba efektivitāti arī no uzņēmuma vadītāju, menedžeru puses. Tur ir ļoti daudz, ārkārtīgi daudz darāmā. Līdz fizisko spēku izsīkumam nomocīts darbinieks nekādu darba efektivitāti nemaz nevar dabūt, bet ir pietiekami daudz gadījumu, kad gribētu gan. Nez ko darba devēji un visi, kuri organizē citu cilvēku darbu zina un domā par tām vadības metodēm, kuras nav ciparos mērāmas?! Ir pētījumi (tiesa gan ASV) par to, ka nauda, alga un materiālas dabas stimulēšana nebūt nav spēcīgāka par to otru – cilvēcisko un efektīvu darba organizāciju. nez kāpēc man liekas, ka komentārus par to, ko un kā latvieši strādā ārzemēs raksta tie cilvēki, kuri paši tur nav bijuši. Daudz stereotipu un maldīgu priekšstatu. Nabadziņi, viņi jau nezina par ko runā.
Vadības efektivitātes uzlabošanas idejām var noderēt veiksmīga cilvēka pieredze. http://www.bwater.com/Uploads/FileManager/Principles/Bridgewater-Associates-Ray-Dalio-Principles.pdf
Interesants materiāls. Kas ir Ray Dalio? Pasniedzējs?