Harijs Švarcs

Superslepenais aģents: kapitāla nodoklis

Ja par PVN, ienākumu nodokļa vai nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām jau esam dzirdējuši, tad informācija par kapitāla pieauguma nodokli pašlaik tiek turēta dziļā slepenībā. Tas ir tik slepeni, ka pašlaik mēs zinām tikai to, ka tas būs 10%. Tas nav daudz, ņemot vērā, ka nodokli plānots ieviest jau pāris mēnešu laikā.

Kas tad ir tas, ko mēs nezinam?

Kāda būs nodokļa bāze?
Kas tiks aplikts ar nodokli? Depozīti? Vērtspapīri? Fondi? Derivatīvi? Zelts? Nafta? Kas notiek, ja, piemēram, fonds ir reģistrēts ārpus Latvijas? Kas notiek, ja es lieku depozītu bankā Luksemburgā nevis Latvijā?

Kas nodokli administrēs?
Latvijā gandrīz katram cilvēkam ir konts bankā. Lielai daļai ir arī depozīti. Kas iekasēs nodokli? VID? Bankas? Cilvēki paši pildīs deklarācijas un pieteiksies VID? Tā kā valstij īsti nav kapacitātes šada mēroga nodokļu administrēšanai, varētu sagaidīt, ka šis pienākums tiks uzlikts bankām. Problēma tikai viena – tā kā plānotās izmaiņas tiek turētas superslepenībā, nav iespējams tām sākt laicīgi gatavoties, kas, savukārt, var nozīmēt kavēšanos ar nodokļa reālo ieviešanu dzīvē.

Vai tiks aplikti tikai kapitāla ienākumi, vai arī tiks ņemti vērā kapitāla zaudējumi? Par kādu periodu?
Iedomāsimies situāciju – klientam pieder ieguldījumu portfelis ar 3 ieguldījumiem – depozīts, kas šogad nopelnījis 50 latus, Latvijas valdības obligācijas, kas šogad nopelnījušas 50 latu un akcijas, kas pagājušajā gadā zaudēja 100 latus, bet šogad ir nopelnījušas 100 latus? Kopējais rezultāts ir +100, no kā 10% nodoklis sastādītu 10 latus. Taču, ja kapitāla zaudējumi vispār netiks ņemti vērā, būs jāmaksā nodoklis no 200 latu ienākumiem. Ja tiks ņemti vērā tikai kapitāla zaudējumi par šo gadu, tad arī nodoklis būs jāmaksā no 200 latiem, jo netiks ņemti vērā akciju zaudējumi pagājušajā gadā. Ja gribam vēl vairāk sarežģīt šo lietu – ko darīt, ja cilvēkam viņa ieguldījumu portfelī ir nekustamais īpašums, ko viņs nupat ar zaudējumiem pārdevis? Vai nebūtu godīgi arī to ņemt vērā? Un zinot cik daudziem cilvēkiem Latvijā pieder nekustamais īpašums un to, ka tam samazinājušās cenas – vai vispār ir jēga pašlaik runāt par „kapitāla pieaugumu”?

Tā kā nodoklis, visticamāk, tiks maksāts no realizētajiem kapitāla ienākumiem, līdzīgi kā citās pasaules valstīs, arī Latvijā cilvēki būs ieinteresēti, pēc iespējas, vēlāk „realizēt”, t.i. pārdot vērtspapīrus, kas ir ar peļņu. Ja tiks ņemti vērā arī kapitāla zaudējumi, tad šī joma sarežģīsies tik tālu, ka Latvijā jau nākamgad parādīsies pavisam jauna nodokļu optimizēšanas joma, kas pateiks priekšā, kā pēc iespējas efektīvāk pārvaldīt savus uzkrājumus, lai nodokļu slogs būtu mazāks.

Šos un vēl daudzus citus aspektus mēs uzzināsim tikai tad, kad informācija par paredzamo kapitāla nodokli tiks publicēta. Ļoti ceru, kas tas notiks drīz.

Tā kā tas skars simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju ar kontiem dažādas bankās Latvijā un ārvalstīs, cilvēkiem būtu laicīgi jāplāno, kā pārvaldīt savus ieguldījumus un kā pielāgot tos jaunajam nodokļu režīmam.

Tagi: kapitāls, nodoklis