Harijs Švarcs

Uzticības kredīts Latvijai var izsīkt

Uzticības kredīts Latvijai var izsīkt, ja nesekos nopietni soļi tālākas budžeta deficīta samazināšanas virzienā. To ļoti labi ilustrē procentu likmju attīstība Latvijā un Eiropā.

Ja Latvijas ekonomika būtu tikpat riskanta, kā piemēram, Vācijas vai Francijas un nepastāvētu nekādi kapitāla plūsmu ierobežojumi, likviditātes, valūtas vai procentu likmju riski, tad 3 mēnešu Euribor un Rigibor starpbanku likmēm būtu jābūt aptuveni vienādām. Taču gadījumos, kad situācija Latvijā sarežģījās, ieslēdzas pretējs mehānisms, kas liek latu likmēm attālināties no eiro. To var ļoti labi redzēt pievienotajā attēlā.

Piemēram, 2005. gadā, kad Latvijas IKP izaugsme tuvojās 10% un budžeta deficīts bija tuvu nullei, starpība starp latu un eiro likmēm samazinājās līdz 0.5% punktiem, kamēr pagājušogad, kad bija liela neskaidrība par starptautisko aizdevumu saņemšanu un Valsts Kase bija sausa, stresa līmenis sasniedza savu maksimumu.

Kā ir pašlaik?

Latu procentu likmes ir samazinājušās, taču pārsteidz tas, cik strauji tas ir noticis. Varētu teikt, ka latu likmes ir samazinājušās „uz kredīta” – „uzticības kredīta” rēķina, kas mums ir piešķirts pēc tam, kad apņēmāmies samazināt budžeta deficītu un attiecīgi ieguvām starptautisko finansējumu. Taču uzticības kredīts ir jāattaisno ar darbiem, ko ļoti labi parāda pašreizējā situācija Grieķijā, kur šis „kredīts” starptautisko investoru acīs jau ir praktiski izsmelts un procentu likmes eiro izteiksmē pat pārsniedz 10%.

Tāpēc ļoti nopietns ir Finanšu Ministra E. Repše paziņojums, kur izteiktas bažas par Latvijas spēju pildīt starptautiskās saistības un samazināt budžeta deficīta līmeni. Lai arī pašlaik šie pārkāpumi mums vēl tiek piedoti, ja nesekos pārliecinoša rīcība tālākas budžeta deficīta samazināšanās virzienā, 2009. gada murgi ar latu likmēm 10%, 20% un pat 30% līmenī, var atgriezties. Kredīts lēnām izsīkst.

Lasi manu blogu arī http://db.lv/k/354-blogi-viedokli/355-blogi