Vai nodokļu samazināšana sekmēs legālo ekonomiku?
17.06.2010. | 6 komentāri
Dalies ar šo informāciju:
Pēdēja laikā ir dzirdēti daudzi viedokļi, ka pelēko ekonomiku varētu apkarot ar nodokļu samazināšanu. Doma parast ir sekojoša – pašreizējie augstie nodokļi neļauj uzņēmumiem darboties legāli, līdz ar ko nodokļu samazināšana atgriezīs tos legālajā ekonomikā. Ja mēs izvairīšanos no nodokļiem automātiski iekļaujam pelēkajā ekonomikā, tad protams, nodokļu slogs, pēc definīcijas, ietekmē pelēko ekonomiku (ja nebūtu nodokļu, tad nebūtu arī pelēkās ekonomikas).
Taču tas gan nenozīmē, ka pelēkā ekonomika ir mazāka valstīs ar zemu nodokļu slogu un augstāka valstīs ar augstu nodokļu slogu. Starptautiskā pieredze rāda, ka ir valstis, kur pat pie augsta nodokļu sloga pelēkā ekonomika ir salīdzinoši maza un ir valstis, kur pie zema nodokļu sloga pelēkā ekonomika ir augsta. Tas nozīmē, ka vienkārša nodokļu apcirpšana Latvijā legālo ekonomiku nepalielinās un visticamāk tikai samazinās valsts nodokļu ieņēmumus. Vienlaicīgi ir skaidrs, ka arī nodokļu paaugstināšana pašreizējos apstākļos tikai sekmēs pelēko ekonomiku un būtiskus nodokļu ieņēmumus nedos.
Izeja no šī strupceļa ir sekojoša: kopējais nodokļu slogs nav jāmaina, bet ir jāveic tā pārdale:
jāsamazina iedzīvotāju ienākumu nodoklis un
jāpalielina nekustamā īpašuma nodoklis, lai vidēji vienam strādājošajam, kas pašlaik legāli maksā visus nodokļus, kopējais nodokļu slogs nemainītos.
Šādas izmaiņas pat ieviesīs zināmu nodokļu progresivitāti, jo tie, kas dzīvo dārgākās mājās un dzīvokļos, maksās attiecīgi vairāk. Priekšrocībā ir tā, ka apiet nekustamā īpašuma nodokli ir daudz grūtāk kā ienākumu nodokli, kas mazinās nodokļu izvairīšanos.
Taču ir viens priekšnosacījums tam, lai šāda nodokļu pārdale strādātu un nestu rezultātus jau ļoti ātri:
Jāmazina iespēja izvairīties no nodokļu nomaksas. Tas savukārt nozīmē, ka ir nepieciešams spēcīgs VID ar:
o labu datubāzi par iedzīvotāju naudas darījumiem (jāievieš vispārēja nulles deklarācija)
o spēcīgu analītisko un IT bāzi, lai šos datus apstrādātu
o efektīvu nodokļu iekasēšanas un piedziņas mehānismu.
Nodokļi ir nevis jāpaaugstina, bet labāk jāiekāsē. Starptautiskā pieredze rāda, ka zemāku ēnu ekonomiku iespējams sasniegt valstīs ar augstiem nodokļu ieņēmumiem, kas iekasēti ar zemākām nodokļu likmēm, mazāku birokrātijas līmeni un dažādiem subjektīviem ierobežojumiem, kas rada labvēlīgu augsni korupcijai. Vajag pēc iespējas vienkāršāku nodokļu sistēmu, kuru efektīvi iekasē.
Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi aptuveni iet šajā virzienā, taču ir viena problēma – tie nav pietiekami agresīvi, lai nopietns rezultāts būtu redzams jau nākamgad, kad mums ir jāsamazina budžeta izdevumi vēl par 400 milj. latu. Ēnu ekonomika Latvijā pēc dažādiem aprēķiniem sastāda 30-40%, kas ir aptuveni 4 miljardi lati. Ja no šiem 4 miljardiem valsts spētu „paņemt” kaut 10%, aiztaupītos sāpīgi griezieni pensijās, izglītībā, veselības aizsardzībā un citur.
Lasi manu blogu arī http://db.lv/k/354-blogi-viedokli/355-blogi
Tagi: nodokļu samazināšana, nulles deklarācija, pelēkā ekonomika
atkal sākās ēnu rēķināšana bez jebkādas izpratnes, ko dažādas metodes vispār uzrāda un kādiem nolūkiem tiek izmantotas. Tie 4 miljardi ir pilnīgas aplamības. Harij, esi tik laips, pastāsti, pēc kurām tieši metodēm ir 30-40%? Lielie cipari sanāk, kad miksē IKP trīs aspektu dažādus komponentus, bet to nedrīkst izmantot neiekasēto nodokļu aprēķināšanai. Lielākā daļa ēnu novērtēšanas metodes vispār nespēj noteikt līmeni, bet tikai dinamiku. Pāris mēģinājumi Latvijai izveidot modeli, kas varētu noteikt līmeni, ir izgāzušies. Raksts blablabla nekā jauna, nekā kas nebūtu jau ietverts plānā. Nodokļiem ir pavisam cits plāns un tajā ir arī versija par pārdali no IIN un NĪN. Un spēcīgajai analītiskajai un inspektoru bāzei vajag naudiņu.
Palddies par dusmīgo komentāru
Centīšos paskaidrot savu viedkli. Runājot par metodi, viens no pētījumiem ir, piemēram, Shadow Economies and Corruption All Over the World: Revised Estimates for 120 Countries (Schneider,Buehn 2009), kur apskatīta arī Latvija. Protams, metodes ir dažādas un rezultāti var atšķirties, taču arī tīri subjektīvi šis 30-40% līmenis šķiet ticams. Pētījumā, starp citu, Latvijas pelēkā ekonomika tika mērīta tuvāk 39%, es aprēķinos pieņēmu konservatīvāku 30%, jo ir pagājis laiks, turklāt kļūdas intervāls var būt liels.
IKP metode nav precīza, bet ja labākas pašlaik nav, tad arī argumentēt par tās precizitāti īsti nevar. Galvenā doma ir tā, ka apkarojot ēnu ekonomiku var sasniegt ievērojamu nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Un to nav jāveic ceļot nodokļus vai tos samazinot, bet veicot pārdali. Vai piekrītat?
Runājot par nodokļu plānu, varbūt varat pateikt, kur būtu skaidri pateikts, ka tiks ieviesta pārdale starp IIN un nekustamā īpašuma nodokli, kur ir pateikts, ka ieviesīs vispārējo sākumdeklarēšanos? Nodokļu pamatnostādnes to neatradu. Nodokļus nevar skatīt atrauti no ēnu ekonomikas. Un lai arī pašreizējie FM priekšlikumi ir labi, jūtamu efektu ātri to nedos, bet mums to vajag jau nākamgad!
tā jau zināju, ka atsauksies uz Šneideru (es uz Tu, mēs esam pazīstami). Tik tā metode ir ļoti nepilnīga un ja skatās aprēķinus laikā, tad praktiski bez izmaiņām, kas jau ir neloģiski. Turklāt pats Šneiders saka (viņš daudz publicējas par šo tēmu copy-paste stilā, bet metodes ir stipri kritizējamas), ka nekādā gadījumā nedrīkst skatīties uz vienu metodi un ar skaitļiem jāapietas ļoti uzmanīgi, ēnu ekonomikas metodes pat par Vāciju uzrāda līmeni no 5-65%, atkarībā no metodes. Kas attiecas uz CSP metodi (to sauc par Nacionālo kontu statistikas metodi un tā ir precīzākā kāda pieejama, vienīgais mīnuss, ka tā patlaban neiekļauj melno ekonomiku – prostitūciju, narkotikas, bet tur nav vairāk par 1-2% no IKP. Eirostats prasa drīzumā iekļaut visām valstīm arī šo), tad katram IKP aspektam ir savs pievērtējums, aplokšnu algām ienākumu pusē ir lielākais – ap 25-30%, bet tas ir tikai 12% no IKP. Savukārt IKP ir plašāks jēdziens par kādas nozares ieņēmumiem, tas ietver amortizāciju, nosacītās īres maksas, lielu daļu veido valsts sektors, kur ēnu daļa ir maza. Ja šīs summas saliek kopā, tad pat 50% ēnas citās nozarēs nevar radīt vairāk par 25% kopumā. nekādā gadījumā nedrīkst izmantot vienu nezināmas metodes skaitli un uz to balstīties, jo liela daļa no ēnu metodēm ir radītas, lai salīdzinātu starptautiski, tāpēc sasummē dažādus IKP komponentus. tas ir tāpat kā ārējās atvērtības rādītājs, kur summē eksportu ar importu, bet nevienam taču nenāk prātā no šāda rādītāja rēķināt neiekasētus nodokļus!! Šie rādītāji konsolidējas, ja mazāki ienākumi, tad arī mazāki izdevumi. arī ēnu daļas tāpat konsolidējas.
Kas attiecas uz ēnām Latvijā, tad ēnu palielinājums nav tik liels kā no kopējā noskaņojuma varētu domāt viena iemesla dēļ, fiziski ir ļoti sarukusi izlaide nozarēs, kuras tradicionāli vairāk saistās ar ēnām – būvniecība, darbības ar NĪ. Līdz ar to kopējās konfidences un nodokļu sloga kāpuma veicinātajai ēnu daļai pretēji darbojas strukturāla ietekme ēnu daļas samazināšanās virzienā.
Tiek virzīti vielaikus divi plāni, jo tie ir savstarpēji saistīti – nodokļu pamatsnostādnes un ēnu apkarošanas plāns, turklāt pirms tam bija īstermiņa risinājumu plāns, kas jau ir pieņemts. Sākumdeklarēšana ir ēnu plānā. Jūtamu efektu un ātri nedos neviens pasaules plāns, jo konfidences atgūšana un domāšanas maiņa prasa laiku un priekšvēlēšanu populisms to nekādā veidā neveicina.
piemirsu pateikt, ka ēnu ekonomikā parasti tiek iekļauta arī pašražotā produkcija pašu vajadzībām. Tas tiek darīts, lai iezīmētu potenciālu. Bet tas nenozīmē, ka no tā jāmaksā nodokļi. Nekritiski paņemot šādu vienu ēnu skaitli un liekot no tā iekasēt nodokļus sanāk, ka gribam, lai VID apkaro mazdārziņus un uz palodzes audzētos bazilikus. Visu pašu šūto un tamborēto utt.
Paldies par Tavu komentāru. Kā Tev šķiet, kāds ir reālais potenciāls, ko, apkarojot ēnu ekonomiku, varētu atgriezt nodokļu ieņēmumu veidā budzētā? Cik ir reāli – 400 miljoni, 200 miljoni vai vēl mazāk viena vai divu gadu laikā?
Otrs svarīgs jautājums – kā radīt sistēmu, kas ne tikai ilgā, bet arī īsā laika periodā spētu audzēt valsts ienākumus, apkarojot ēnu ekonomiku? Nodokļu amnestija (daļēji būs), nulles deklarācija (vēl īsti nav), nodokļu pārdale (vēl nav) + spēcīgs VID ar nopietnu sodu sistēmu (nav). Kas vēl pietrūkst? Ir skaidrs, ka nepieciešams radīt motivāciju maksāt nodokļus, taču to nav iespējams izdarīt dažu gadu laikā. Jāmeklē cits inovatīvs risinājums, saistībā ar burkānu un pātagu.
Manuprāt, galvenais, kas valstīs ar augstu nodokļu slogu (Ziemeļvalstis) tomēr liek cilvēkiem tos maksāt, ir “burkāns”, nevis “pātaga”. Respektīvi, zema korupcija, efektīva valsts pārvalde un veiksmīga ienākumu pārdale, dod stimulu maksāt un nekurnēt.